Īsi par pleca locītavas novērtēšanu.

Autore: Mgr. Anna Kasalova - sertificēta fizioterapeite

Speciālie testi

1. Kustību novērtēšana pret pretestību - pretestības testi

Ja veicot kustību pret pretestību, tests ir pozitīvs, ja pacients jūt sāpes, kas norāda uz cīplu un muskuļa bojājumu. Lai novērtētu rotaroru manžetes funkcionalitāti, ir jānovērtē izometriska kontrakcija pret mazu pretestību abdukcijas, ārējās un iekšējās rotācijas virzienā plecu locītavā. Novērtēšanas laikā ir jāfiksē lāpstiņa (1). Lai apstiprinātu hipotēzi, ir jāveic papildus izmeklēšana, jo pozitīvs tests var būt arī trigerpunktu gadījumā (2). Aktivizējot konkrētu muskuli, tiek kairināts tajā esošais trigerpunkts, kas var izraisīt nocicepciju (6, 7)

2. Testi rotatora manžetes un "Atdures" sindroma patoloģiju novērtēšanai

Šie testi ir indicēti, lai diagnosticētu iekaisumu, deģeneratīvas izmaiņas, parciālu vai pilnīgu rotatoru manžetes bojājumu.

Pie šiem testiem pieder: 1. pretestības testi katram rotatoru manžetes muskulim (skatīt 1.Pretestības testi); 2. Cyriax sāpju loka tests un 3. "Krītošas" rokas tests.

Cyriax sāpju loka tests - pacients veic pilnu abdukciju pleca locītavā. Fizioloģiskā gadījumā kustība ir brīva un bez sāpēm līdz 180 gr. pleca locītavā (1).

Tests ir pozitīvs, ja (1, 9):

• sāpes līdz 30 gr. abdukcijā liecina par m.supraspinatus bojājumu;

• sāpes no 60 līdz 120 gr. abdukcijā liecina par subakromiālās bursas vai rotatora manžetes bojājumu;

• ja sāpes parādās virs 180 gr. abdukcijā, kuras laikā ir maksimāla claviculae lateriālas daļas rotācija, tas liecina par akromioklavikulārās locītavas bojājumu.

"Krītošas" rokas tests (1, 10) - šis tests novērtē rotatora manžetes integritāti jeb veselumu. Pacienta augšējā ektremitāte pasīvi tiek virzīta 90 gr. abdukcijā pleca locītavā (ar ektenziju elkonī).

Tests ir pozitīvs (1), ja:

• pacienta roka krīt lejā, tas liecina pilnīgu rotatora manžetes plīsumu;

• ja pacients ir spējīgs noturēt augšējo ektremitāti, lūdzam, lai pacients lēnām laiž roku lejā. Ja pacients nav spējīgs roku kontrolēti un lēni laist lejā, ektremitāte ātri "krīt" lejā un kustība ir sāpīga, ir aizdomas par daļēju rotatora manžetes plīsumu.

3. Testi m. biceps brachii caput longum patoloģiju novērtēšanai

Yergasons tests - ar šī testa palīdzību novērtējam m. biceps brachii caput longum veselumu intertubercularis rievā (1). Fizioterapeita viena roka uz sulcus intertubercularis, otra roka atrodas uz pacienta plaukstas locītavu. Elkoņa locītavā ir 90 gr. fleksijā. Pacients vienlaikus veic supināciju un fleksiju elkonī pret nelielu pretestību.

Tests ir pozitīvs, ja 1. pacients izjūt sāpes kustības laikā; 2. novērojams samazināts muskuļu spēks; 3. dzirdams "klikšķis" vai "pārleciens" sulcus intertubercularis. Tests ir pozitīvs tendinīta, m. biceps brachii caput longum patoloģijas gadījumā. Var būt pozitīvs arī pleca locītavas "atdures" sindroma gadījumā(8).

Speeds tests - pleca locītavā ir 90 gr. fleksija, elkonī ir pilna ekstenzija un supinācija. Pacients notur pret nelielu fizioterapeita pretestību. Veic arī novērtēšanu ar pronāciju elkonī.

Tests ir pozitīvs, ja 1. pacients izjūt sāpes kustības laikā; 2. novērojams samazināts muskuļu spēks; 3. dzirdams "klikšķis" vai "pārleciens" sulcus intertubercularis. Tests ir pozitīvs tendinīta, m. biceps brachii caput longum patoloģijas gadījumā. Var būt pozitīvs arī pleca locītavas "atdures" sindroma gadījumā(8).

4. Nestabilitātes testi pleca locītavā

Pastāv liels skaits testu, kā novērtēt nestabilitāti pleca locītavā (5). Pleca locītavas nestabilitāti raksturo nespēja noturēt centralizētu caput humeri pozīciju glenoidālajā jeb locītavas dobumā (fossa glenoidale) anteriorposterior, kraniokaudālā virzienā (1).

Nestabilitāte klīniski parādās kā luksācija (pilnīgs kontakta zudums starp locītavu virsmām) vai subluksācija (nav pilnīgs kontakta zudums starp locītavu virsmām, notiek "izslīdēšana" no locītavas, pacients dzird "klikšķi", sajūt "pārlecienu" locītavā). 95% gadījumu pacientiem ir anterior nestabilitāte (4).

Testi anterior nestabilitātes novērtēšanai.

Apprehension tests - pacients ir supinācijas pozā (guļ uz muguras), elkonī ir 90 gr. Fizioterapeita viena roka fiksē pleca locītavu, otra roka uzmanīgi un lēni veic abdukciju un ārējo rotāciju līdz 90 gr. pleca locītavā. Tests ir pozitīvs, ja 1. dzird "klikšķi" vai "pārlecienu" locītavā; 2. paciets izjūt bailes no kustības. Ja tests ir pozitīvs, nepieciešams veikt detalizētu izmeklēšanu, izmantojot papildus specifiskos testus, piemēram, Relocation tests, Rockwood tests.

Testi posterior nestabilitātes novērtēšanai.

Posterior jeb pleca joslas aizmugurējās daļas nestabilitātes traumas mehānisms ir pleca locītavas fleksija, addukcija, iekšējā rotācija.

Jerk tests - pleca locītavu virza 90 gr. abdukcijā un iekšējā rotācijā, pēc tam virza augšējo ekstremitāti sagitālā plaknē un veic nelielu aksiālu spiedienu virzienā uz caput humeri.

Tests ir pozitīvs, ja 1. dzird "klikšķi" vai "pārlecienu" locītavā; 2. paciets izjūt bailes no kustības.

Vairāk par dažādām perifēro locītavu patoloģijām, to novērtēšanu un atbiltošām mobilizāciju tehnikām tiek runāts kursā "Manuālās terapijas kursi: Perifēro locītavu izmeklēšana un manuālās terapijas tehnikas". Ja gribi uzzināt un iemācīties vairāk, piesakies kursiem!

Avoti

1. Kolář P. et al. 2014. Clinical Rehabilitation. Prague Rehabilitation School.

2. Joseph M. Donnelly et al. 2018. Myofascial pain and dysfunction the trigger point manual 3rd edition.Lippincott Williams and Wilkins.

3. Lewit, L. 2009. Manipulative Therapy: Musculoskeletal Medicine 1st Edition. Churchill Livingstone.

4. - 9. avoti - atsauces ir izvietotas tekstā.

Ilustatīvie attēli ir no grāmatas "Kolář P. et al. 2014. Clinical Rehabilitation. Prague Rehabilitation School".